Vai Ziemassvētku vecītis ir īsts?

Es esmu puika, un kopš bērnības es ticu Ziemassvētku vecītim. Tas varbūt tāpēc, ka es piedzimu Somijā, un tur ļoti bieži sniga. Mana mīļākā nodarbošanās bija braukt ar ragaviņām no kalniņa.

   Kādu dienu sameklēju lielu kalniņu un braucu ar ragaviņām no tā, es pēkšņi ieslīdēju lielā sniega alā. Es šļūcu un šļūcu ilgi jo ilgi. Viss balsts gar acīm griezās.

Brauciena beigās es nokritu karstās jo karstās smiltīs un sapratu, ka esmu nokļuvis Āfrikā.

   Tā, maldoties pa karstajām okeāna pludmales smiltīm, es satiku kādu veci, kurš izskatījās tikpat apmaldījies kā es.

Viņš teica, ka nav vis apmaldījies. Viņš meklējot kādu puiku.

Es jautāju vecim: "Vai Ziemassvētku vecītis ir īsts? "

Viņš pačukstēja: "Ja mani redzi, tad Ziemassvētku vecītis ir īsts.

Tā nu bija sanācis, ka Āfrikā satiku Ziemassvētku vecīti, par ko biju sapņojis visu bērnību.

   No tā laika es sāku ticēt visam.

Noticiet arī jūs!

Undīne Paula 

Edvards 

Evelīna 

7.d

Ziemassvētku enciklopēdija

  Reiz dzīvoja zēns, kurš visu laiku jautāja - kāpēc?

Kādu dienu zēns staigāja un nokrita, tūdaļ atskanēja jautājums - kāpēc?

Te piepeši uzradās runājošs zaķis, kas palīdzēja viņam piecelties.

Tā zēns un zaķis devās tālāk ceļā kopā. Pie kāda koka viņi ieraudzīja plakātu, kur bija rakstīts - PAZUDUSI ENCIKLOPĒDIJA!

TAS, KURŠ TO ATRADĪS, DABŪS 1000 eiro.

Zaķis tūdaļ iesaucās, ka jāiet meklēt, bet zēns jautāja - kāpēc?

Zaķis visādi centās zēnu pierunāt, līdz beidzot abi devās enciklopēdijas meklējumos.

Pa ceļam viņi satika biti, pūci un stirnu un visiem jautāja, vai nav redzējuši enciklopēdiju.

    Stirna ieminējās, ka vispirms jāsameklē karte, kur esot norādīta enciklopēdijas atrašanās vieta.

Zaķis atcerējās, ka šādu karti bija redzējis pa ceļam, taču nebija tam pievērsis uzmanību. Ātri aizlēkšoja un tikpat ātri atgriezās ar karti rokās.

Zēns un zaķis atrada pazudušo enciklopēdiju, bet par laimestu nopirka visiem meža iemītniekiem Ziemassvētku dāvanas.

Elīza 

Melānija, 7.d 

Ziemassvētki

Pamodos un sapratu, ka ir Ziemassvētki. Noskrēju pa savas mājas trepēm uz pirmo stāvu un satiku Ziemassvētku vecīti. Viņš bija liels un skaists, ar lielu sarkanu mēteli.

   Viņš man teica: "Nāc, aizbrauksim! Parādīšu, kur dzīvoju!"

Paķēru drēbes, uzrakstīju mammai zīmīti, lai nesatraucas, ka būšu atpakaļ. Ielēcu vecīša kamanās, un sākām ceļojumu.

Kad bijām piezemējušies, es jautāju: "Kur esam?"

"Mēs esam Āfrikā."

Šis gan man nebija sapņos rādījies, ka Ziemassvētku vecītis mitinās Āfrikā. Es satiku elfus, kuri bija diezgan dīvaini, jo ticēja it visam, ko teicu. Viņi noticēja, ka dzīvoju Konfekšlandē. Elfi ļoti gribēja nokļūt Konfekšlandē.

Es teicu: "Ja atdosiet visas savas dāvanas, es jums parādīšu, kur dzīvoju."

Ziemassvētku vecītis, to dzirdēdams, aizsūtīja mani ar baložiem atpakaļ uz mājām bez nevienas dāvanas.

Uzvedieties labi, lai Ziemassvētkos nepaliktu bešā!

Viktors Patriks, 7.d

Ziemassvētku mūzika

   Reiz dzīvoja puika vārdā Andris, kurš dzīvoja laukos. Viņa mīļākā vieta bija ziedoša pļava, kur viņš ļoti bieži gulēja un klausījās skaļu mūziku.

   Kādu reizi, kad bija atnākusi ziema, viņš pļavā bija iesēdies sniegā un klausījās atkal skaļi mūziku. Garāmgājēji skatījās uz viņu, bet neko neteica..

Kādu vakaru sirms vecītis ar garu bārdu un sarkanu mēteli ieraudzīja Andri sniegotā pļavā un jautāja:

"Vai klausies Ziemassvētku mūziku?"

Andris tikai pasmējās, bet vecītis viņu iedrošināja vēlreiz:

"Klausies Ziemassvētku mūziku, un notiks brīnums!

Andris tam neticēja, bet pamēģināja.

Drīz vien šo mūziku izdzirdēja arī citi cilvēki un pievienojās Andrim, kurš vairs nejutās vientuļš.

Luīze, Vladislavs, Kristers, 7.d 

Santas nolaupīšana

Vēlā vakarā Polijā notika Ziemassvētku cirks gaisa balonā. Tur uzstājās klauni.

   Viens no klauniem izcēlās ar savu tērpu, kas bija spožs. Viņu sauca Resnais Džordžijs, kuram ļoti nepatika Ziemassvētki, un viņam bija plāns nozagt Santu. Resnais Džordžijs aizveda Santu uz virtuvi, lai pacienātu Santu ar indīgajiem cepumiem. Santa to jau paredzēja, tādēļ Džordžija plāns neizdevās.

 Džordžijam pa rokai bija panna, ar kuru viņš iezvēla Santam pa galvu. Pēc tam viņš to pārvēla pāri grozam, bet pats lejā tika pa virvi. Kad abi bija lejā, viņš Santu aizvilka uz pagrabu. kad Santa pamodās, viņš sev apkārt ieraudzīja skaisti uzklātu galdu. Džordžija plāns bija apēst Santu. Par laimi, tas tomēr viņam neizdevās, un Santa izdzīvoja.

    Santu izglāba kāda ģimene, kas pamanīja notiekošo un piezvanīja 112. Džordžiju arestēja.

Gan Santa, gan Džordžijs dzīvoja ilgi un laimīgi.

Krists Kristers, Marta, Ralfs M., Patrīcija. 7.d

Ziemassvētki Zemūdens pasaulē

Tāpat kā šajā pasaulē arī zemūdens pasaulē ir Ziemassvētki. Patiesībā zemūdens pasaulē tos svin pat vēl vairāk.

   Bija pienācis decembris, un zemūdens iemītnieki izbaudīja savas brīvdienas, gatavojās Ziemassvētkiem.

   Vilnis nāca no parastas zemūdens ģimenes. Vilnim parasti ļoti nepatika iet uz skolu, tāpēc Ziemassvētki bija viņa mīļākie svētki, jo uz skolu nebija jāiet.

   Diemžēl zivju valdība šajā gadā bija lēmusi citādi - bērni Ziemassvētkos arī ies uz skolu.

   Vilnis bija sagrauts, uzzinot šīs ziņas. Diemžēl zēns neko nevarēja mainīt un samierinājās ar šo domu.

   Ziemassvētki pagāja. Tie bija briesmīgākie svētki, kurus Vilnis bija piedzīvojis. Pat Ziemassvētku vakarā zēnam bija jāpilda mājasdarbi.

Tagad Vilnim arī Ziemassvētki vairs nepatika.

    Padomā arī Tu, kā varētu Vilnim palīdzēt?!

Samanta, Dārta, 7.c 

               Čau, Jaden!

   Es tev rakstu, jo man uz planētas X ir ļoti garlaicīgi vienai, un , tā kā drīz būs Ziemassvētki, es cerēju, ka tu varētu mani apciemot. Ja tu atbrauktu, mēs varētu kopā skriet ātrāk par vēju. Man tev ir dāvana -  enciklopēdijas par planētu Zeme, kuras jau esmu pārlasījusi neskaitāmas reizes. Ceru tevi drīz satikt!

20.12.48.                                            Madonna

Enija, Marta Elizabete, 7.c 

Ziemassvētku vēstule

- Čaviņas, pļaviņas, Sabīne!

- Čiva, riva, Markus Riva!

- Man šonakt bija traģisks sapnis. Es tā pārbijos!

- Kas tad tev tāds bija? Man jau ir bail!

- Es sapņoju, ka esmu caurā laivā un tajā strauji smeļas ūdens! Tajā brīdī es apjēdzu, ka ir tik daudz lietu un mērķu, ko neesmu paspējusi izdarīt. Es ļoti vēlējos ar riteni apbraukt apkārt pasaulei. Tad jau ūdens man sniedzās līdz vēderam, un man bija ļoti auksti. Es sāku drebēt. Ūdens cēlās augstāk un augstāk...tad pamodos..

Ziemassvētku telefonsaruna

- Jēzus Kristus, kas tas par traku sapni! Bet man prieks, ka tas bija tikai sapnis un mēs varēsim satikties Ziemassvētkos!

- Priecīgus Ziemassvētkus!

Madara, Marta, Rihards, Marta Evelīna, 7.c