Krājumā apkopoti 

                dzejoļi, tautas dziesmas, pirkstiņrotaļas, mīklas par Lietu, vēju, varavīksni, sniegu, sauli un mākoņiem

V. Ļūdēns 

               ,,Laika ziņas.''

Radio teic laika ziņas,

Runcim nav no tām ne miņas-

Guļ un guļ uz spožās kastes, 

Paslēpies aiz savas astes;

Ritenītī liecies līks.

Laiks būs- kāds nu katram tīk:

Brīžam lietus, brīžam sniegs

Un pa vidu kaķa miegs.

B.Brice

Lietus

Visu dienu lietus līst.

Pak, pak, pak.

Logu rūtīs grabina

Pak, pak, pak

Visās peļķēs plīkšķinās

Pak, pak, pak

Vai gan lietus nepārstās?

Pak, pak, pak.

Z.Purvs 

Lija, lija lietutiņš 

Liepu lapās liegās

Lēni, lēni lāsojot

Lielām, lielām lāsēm.

Lija, lija lietutiņš

Lapas, lejup liecot

Lija liku likām-

Līdz pat launaglaikam

Ļoti, ļoti, gribu

Lietutiņu zilu,

lietutiņu sārtu,

Dzeltenu un zaļu.

               Gaidu, gaidu, nesagaidu.

                Lietutiņu zilu,

                lietutiņu sārtu,

                Dzeltenu un zaļu.

                            Mākonīšus ņemšu

                            Nokrāsošu zilus,

                            Nokrāsošu sārtu,

                            Dzeltenus un zaļus.

V.Ļūdēns

Lietus lāses

Lietus lāsēm neklājas grūti

Tās tik ripo lejā pa rūti

Tās tik ripo, tās tik slīd

Un pa laikam spoži spīd

Caurspīdīgs stikls patīk lietus lāsēm

Labāk par priedes mizu vai bērza tāsīm

Pa mizu lāses bālas slīd

Bet uz stikla var savu skaistumu parādīt

   MAIJA LIETUTIŅŠ  

Ritu, ritu lāsiņas,

Sīkas, zaļas apaļās.

Saules meitu asaras

Pirmā maijā raudātas.

Ritu, ritu lietiņš rit, 

Lāses nevar saskatīt,

Blakām klājas citai, cit',

Viena otru nesasit.

Lēnāk līst un nostājas

Puķēm spīd jau actiņas,

Kokiem kājas mazgājas

Slapjais tauriņš žāvējas

 Lietus                     J.Baltvilks

Lietus krīt un krīt bez mitas,        

Lietus krīt un nesasitas:                   Piks, peks, puks, paks, poks!  

Bērni stāv apkārt un tur rokās lielu auduma gabalu- mākonīti. Uz tā šūpojot "dancina" no viegla materiāla darinātas lāsītes, skaļi skandē tekstu. Lietus lāsītes darina  no krāsaina porolona vai cita viegla materiāla.

Putns skrien, spārni pil. (lietus un mākonis)

Kas raud bez acīm? (lietus)

Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā. (pērkons un lietus)

Tik, tik, tik, tik!

Tik, tik, tik, tik!

Lietutiņš logā

Tik sit un sit!

Ance skatās-

Dan, dan, dan, dan!-

Kā zibeņi zibina,

Pērkons skan.

L.Apšeniece

Vasara lietutiņš

Jautri mākoņi 

Debesīs klīst

siltais vasara

Lietutiņš līst

Prom vēja dzītie

Mākoņi skries-

Saulesstari peļķēs

Draiskosies

B.Brice

Saulīte siltā,

saulīte jaukā

debesīs zelta

ratiņos braukā!

Saulīt, nāc, sildīt sāc!

Mūsu maziem bērniņiem

Deguntiņš salst!

nākošajā pantā - vaidziņi, rociņas, kājas

latv.t.dz

Saule pina vainadziņu,
Ozolā sēdēdama;
Pin, saulīte, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!

Saule rāja Mēnestiņu,
Kam tas gaiši nespīdēja;
Mēnestiņš atbildēja:
Tev dieniņa, man naksniņa.

Ai, Saulite bridaliņa,
Brida dienu, brida nakti:
Dienu brida dziļu jūru,
Nakti dziļu ezeriņu.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug:
Tur Saulite noiedama
Ik vakarus gauži raud.

Guli, guli, Saulite,
Ābeļu dārzâ,
Pilnas tavas actiņas
Ābeļu ziedu.

Kas to teica, kas redzeja,
Ka Saulite nakti gul?
Dienu brida zaļu birzi,
Naktî jūŗas ūdentiņ'.

Latviešu tautas dziesmas

  Saulīt, Nāc!             Baiba Brice                                                                                      

Saulīt, nāc, sildīt sāc!

Mūsu maziem bērniņiem rociņas salst!

Saulīt, nāc, sildīt sāc!

Mūsu maziem bērniņiem kājiņas salst!

Saulīt, nāc, sildīt sāc!

Mūsu maziem bērniņiem snīpītis salst!

Rokas izstieptas virs galvas, ritmiski  atvērtās plaukstas, pirksti izplesti.

Atbilstoši tekstam sit plaukstas, dipina kājas, ar rādītājpirkstu viegli, ritmiski pieskaras degungalam.

Rainis                                             Mīkla

        Mini, mini mīkliņu,
         Mazo bērniņu:

                Bij manai māmiņai
                Zelta kamolītis -
                Agri no rītus
                Pasvieda gaisā.

                        Ritēja kamolīts
                        Mākoņiem pāri
                        Visu cauru dienu
                        Pa debess jumu.

                                    Vakarā nokrita
                                    Jūras vidū -
                                    Visa jūra laistījās
                                     Vienā zeltā.                                    Atminējums:

    Es to mīklu minu,

    Zelta kamolīti zinu:

    Saule ir tas kamolīts,

    -Atminēja mazulīts.

   Zelta kamols pa debesīm veļas.

   Zila villaine, balta sakta.

   Zelta ciba ezerā.

   Skaista puķe ezerā: dienu zied balta, rītā un vakarā sarkana. 

                                                        (saule)

Pilna pasaule rungu, visas sēž zelta vainagā.

Salmu kaudze pie debesīm, bet neviens salms nekrīt zemē.                                                           (saules stari)

  Sarkana gotiņa pa purvu brien.

                                                                               (saulriets)

V.Ļūdēns

Vējš

-Esmu vējš, esmu vējš,

Kas ar mani skrieties grib?

-Esam vieglas pieneņpūkas

Vēju tomēr nenoskrēja,

Nolaidās uz zirga krēpēm

Un uz eža adatām

- Esmu vējš, esmu vējš, 

Kas ar mani skrieties grib?

-Esmu gudra, stipra vārna,

Es ar tevi skrieties gribu.-

Cēlās spārnos gudrā vārna

Vēju tomēr nenoskrēja

Nolaidās uz līka bērza

saules rietu padzerties.

Esmu vējš, esmu vējš,

Kas ar mani skrieties grib?

-Esmu balta zēģelīte

Es ar Tevi skrieties gribu

Skrēja balta zēģēlīte 

Gan pa vējam, gan pret vēju,

Krustu, šķērsu, līču, loču

Vējš to ķerdams,

ieskrēja līdakai mutē

Plunkš!

J.Peters

Vējš

Vējam nav roku,

Vējam nav kāju,

Bet vējš skrien pa māju

Un kokus loka

Nav vēdera vējam

Nav deguna vējam

Un acu arī nav vējam

Bet es jūtu vēju

Un tu jūti vēju

Kā lai to vēju uzzīmēju? 

Pūti, pūti, rieteni- ū-ū-ū-ū,

Pūti, pūti, austreni- ū-ū-ū-ū,

Lai šalc visu mežu gali- š-š-š-š.

Birst lapiņas skanēdamas-ē-ē-ē-ē!

Rokas taurītē pie mutes, augumu pagriež pa kreisi.

Augumu pagriež pa labi, rokas taurītē pie mutes.

Paceļ rokas augšā un šūpo.

Kustinot pirkstus, atdarina lapu krišanu.

Vēju saukšana (I.Cērpa)

L.Apšeniece

Pieneņpūku vējš.

Pa pļaviņu, 

Kur mazais lācēns klejo

Ar pieneņpūkām 

Vējiņš griežas dejā

Un lācēns aizmirst

Dienas gaitas savas

Ar pūkām spēlējas

Līdz uznāk šķavas

Cik tālu sniedzas skats

Viss balts un tīrs

drīz arī lācēns paliek

balts kā sniegavīrs

V.Ļūdēns

Varavīksne jūru dzēra

Pērkons rūca, zibens spēra

Varavīksne jūru dzēra

Dzēra upi, jūras māsu

Un visbeidzot rasas lāsi

Varavīksne dzēra kāri

Jūra kāpa vējiem pāri 

Varavīksnei slāpa, slāpa

Upei pāri jūra kāpa

Pāri jūrai, upei vējam

Rasas lāse iemirdzējās

Ceļojot uz gaismas pusi,

Tā bija sauli satikusi

                           P.Brūveris

Varavīksne.

Kad varavīksne uz pamali pošas,

Tā pielaiko septiņas šalles košas.

Rūpīgi skatās, pēta un cilā,

kura ir skaistāka dzeltenā vai zilā.

Violetā, tumši zila, gaiši zila, zaļa,

dzeltena, oranža un sarkanā?

Nespēj izlemt kuru vilkt.

Nāksies visas virsū likt.

Katra šalle skaista, koša!

Vilkšu visas, būšu droša.