Stuart

(The USA)

Military Academy,

studies Russian at Daugavpils University

So I would say that I have definitely realized that the older people here are not like older people in America, but most of the young people are fairly similar. It also surprised me how it seems like so many people here have multiple jobs, like one job is not enough to hold down a salary for almost everyone I have met, that is not the same as in America.

Stuart ,

Military academy, studies Russian at Daugavpils University ,

USA

Es varu teikt, ka esmu noteikti sapratis, ka vecākā gada gājuma cilvēki šeit Latvijā nav tādi pat kā Amerikā, savukārt lielākā daļa jauniešu ir diezgan līdzīgi. Vēl mani pārsteidza, ka tik daudziem cilvēkiem šeit ir vairākas darbavietas, viens darbs nenodrošina pietiekoši lielu algu, lai izdzīvotu. Amerikā gan tā nav.

Sjuarts,

ASV,

Militārā Akadēmija, mācās krievu valodu Daugavpils Universitātē

Tulkoja: Edvards Putāns (9.a klase)

Я могу точно сказать что здесь в Латвий, старшое поколение сильно отличаються от американской, но всё же большая часть подростков похожы между собой. Ещё меня удивило то, что у большинства людей есть и работа и подроботка, для того чтобы выжить здесь. Потому что с одной зарплатой нельзя прожить. В Америке такого нету.

Стюарт,

Америка ,

Милитарная Академия, изучает русский язык а Даугавпилсском Университете.

Переведено Алина Иванова 11 класс

Michael Garrett

(The USA)

Initial impression of Latvia / Daugavpils

Maybe you have read the fairy tale “Hansel and Gretel” , where a young pair of twins emerge from the woods and discover a mysterious house. I would like to compare my initial experience with Latvia to this story.

 Please understand, traveling between two major cities in the United States by car means that you will drive on a major highway with at least four lanes. So when I rode on a bus from Riga International airport to Daugavpils, I was surprised that the two largest cities in Latvia were connected by a two lane road. Like Hansel and Gretel, this two lane road through a beautiful setting of evergreen trees only increased my excitement and the foreignness of the journey.

 Unlike Hansel and Gretel, when the bus emerged from the woods I did not find a small cottage, but instead found an intriguing town. In the United States we do not have cities like Daugavpils. It seemed to me that Daugavpils’ had a bustling downtown area, but at the same time if I walked a few streets in any direction I would find myself on a quiet street lined with apartment buildings. This may be the typical layout of a European town but, for me it was pleasant surprise. .

I loved that I could in just a few minutes walk from my peacefully located home to a restaurant in the center of town. In the United States cars are my main form of transportation, but since being in Latvia I seldom ride in cars, instead I have used busses, trains, and trams to travel. The easy access to public transportation is something I’ve really enjoyed. In my opinion the use of public transportation in the place of cars plays a role in uniting a city, because it brings people from different occupations and neighborhoods together in a single place.

 Another difference between my hometown and Latvia that I encountered is how people are not wasteful. The best example of this material conservativeness is the dark hallways of my school and house. In my first weeks here, I would often forget to switch off the lights in my room when I left it to go eat dinner, but I quickly learned that one must always turn off the lights. At first it seemed like my host mom was freaking out for no reason, but then again leaving the lights on for any duration of time when not present is illogical. Additionally, not a bit of food goes to waste in my home. This attention to wastefulness of energy and food is a habit that I plan to keep when I return home. Of course, if I lived in a region as beautiful as Latgale, I too would want to ensure I do all I can to keep it looking pretty. 

Ja esat lasījuši pasaku "Ansītis un Grietiņa", kurā dvīņi, pēc klaiņošanas pa mežu atklāj mistisku māju. Es gribētu salīdzināt savu Latvijas pieredzi a šo pasaku.

Lūdzu saprotiet, ceļot starp divām nozīmīgām pilsētām Amerikā ar mašīnu nozīmē, ka brauksi pa lielceļu ar vismaz četrām sadalošajām joslām. Savukārt, kad es autobusā braucu no Rīgas lidostas uz Daugavpili, es biju pārsteigts, ka divas lielas pilsētas savieno divu joslu lielceļš. Gluži kā "Ansītī un Grietiņā", šis divu joslu ceļš, kas vijās cauri mūžam zaļajiem kokiem, uzjundīja lielāku sajūsmu un savādāk pieredzi par ceļojumu.

Atšķirībā no Ansīša un Grietiņas, kad autobuss izbrauca no meža biezokņiem, es neatrad mazu viesnīcu, bet gan intriģējošu pilsētu. ASV mums nav tādu pilsētu kā Daugavpils. Šķta, ka pilsētas centrs ir rosīgs, bet tiklīdz pagāju tālāk no centra, es atrados klusā, daudzdzīvokļu namu rindu iekļautā ieliņā. Iespējams, ka tāda ir tipiska Eiropas pilsēta, bet man tas bija ļoti patīkams pārsteigums. Man patika, ka pāris minūtēs es varēju nokļūt no savas mierīgās dzīvesvietas līdz restorānam pilsētas centrā.

Mans pamata pārvietošanās līdzeklis ASV ir mašīna, bet Latvijā es ļoti minimāli izmantoju mašīnu, es pārvietojos ar autobusu, vilcienu un tramvaju. Man patika ērtais sabiedriskais transports. Manuprāt, sabiedriskā transporta pieejamība spēlē lielu lomu pilsētas apvienošanā, jo tas apvieno dažādu profesiju pārstāvjus un cilvēkus no dažādiem pilsētas rajoniem.

Atšķirībā no manas dzimtās pilsētas, cilvēki Latvijā nav izšķērdīgi. Vislabāk to pierāda tumšie gaiteņi skolā un mājā. Pirmajās nedēļās šeit, kad es gāju prom vakariņās, es aizmirsu izslēgt gaismu istabā, bet ātri iemācījos, ka tā ir jāizslēdz. Sākumā šķita, ka mana namamāte dusmojās par niekiem, bet tad sapratu, ka aizejot prom es bez jebkādas vajadzības atstāju ieslēgtu elektrību, tāda rīcība likās neloģiska. Turklāt, ēdiens šinī mājā netiek mests izniekots. Šo enerģijas un ēdiena taupības paradumu es ceru saglabāt arī tad, kad atgiezīšos mājās.

Ja es dzīvotu tiks skaistā vietā kā Latgale, bez šaubām es gribētu darīt ko vien varu, lai saglabātu apvidu tik skaistu.

Tulkoja: Edgars Melnis (11. klase)

Danila Besedin

(Russia, Kursk )

Visited Latvia as a student and married a Latvian girl.

Amazed, no matter what language u speak, people try to understand, to help anyway, very helpful people. Cities r very clean, full of trees and playgrounds. Shocked: the number of cars. There are just few very old cars and there are extremely polite drivers. The same; people are working hard just to live. There r lot of things in the supermarket but a part of people cant even buy them...To know; Latvians don't hate Russians, would b nice to tell about it, but who would believe? People are still positive, friendly. Calm atmosphere.

Nav svarīgi, kādā valodā tu runā,  cilvēki tik un tā mēģina saprast un palīdzēt, viņi ir ļoti izpalīdzīgi. Pilsētas ir ļoti tīras un sakoptas, ir daudz  koku un rotaļu laukumiem.  Mani pārsteidza  mašīnu skaits. Šeit  ir ļoti maz  vecu mašīnu un autobraucēji ir ļoti pieklājīgi. Cilvēku strādā ļoti smagi, lai izdzīvotu. Lielveikalos ir samērā daudz preču, bet daļa cilvēku nespēj atļauties tās nopirkt.

Zināšanai, latvieši neienīst krievus, būtu labi, ja varētu to iestāstīt, bet kurš gan mani ticēs.

Tomēr cilvēki  ir pozitīvi un draudzīgi. Šeit ir mierīga atmosfēra.

Tulkoja: Alīna Ivanova (11.a klase)

Pārsteidzoši_ nav svarīgi, kādā valodā tu runā, cilvēki mēģina tevi saprast, lai palīdzētu. Cilvēki ir ļoti izpalīdzīgi.. pilsētas ir ļoti tīras, pilnas ar kokiem un spēļu laukumiem. Esmu šokā par mašīnu skaitu! Te ir nedaudz ļoti vecu mašīnu, bet braucēji ir ļoti pieklājīgi. Daži cilvēki ļoti smagi strādā, lai izdzīvotu. Lielveikalos ir plašs preču klāsts, bet daļa cilvēku nevar atļauties tās nopirkt... Lai zinātu- latvieši nav krievi, būtu priecīgs pastāstīt par to, bet kurš gan noticēs?! Cilvēki ir pozitīvi, draudzīgi, atmosfēra- mierīga.

Tulkoja Valerija Ļebedjoka, 10.kl.

Неважно на каком языке ты говоришь , люди в любой ситуаций пытаються тебя понять и помочь.

Они очень доброжелательные. Города очень чистые и убранные, здесь много зелени и детских площадок. Меня удивило количество машин. Здесь очень мало старинных машин,  а водители очень приятные. Люди очень усердно работают чтобы выжить. В магазинах очень много разных товаров но не все могут их себе позволить. Кстати нет такого что латыши ненавидят русских, было бы хорошо это обяснить . Но кто же мне поверит. Но всё же люди здесь очень позитивные и добрые. Здесь спокойная атмосфера.

Переведено Алина Иванова 11 класс

Egal , in welcher Sprache du sprichst, die Menschen in jeder Situation versuchen, Sie zu verstehen und zu helfen.

Sie sind sehr freundlich. Die Stadt ist sehr sauber und gereinigt, es gibt viele Grünflächen und Kinderspielplätze. Ich war überrascht von der Anzahl der Autos. Es gibt sehr wenige alte Autos, und die Fahrer sind sehr angenehm. Die Menschen arbeiten sehr hart, um zu überleben. In den Geschäften gibt es viele verschiedene waren, aber nicht alle können sich leisten. Übrigens nicht so, dass die Letten Russen hassen, wäre es gut erklären . Aber wer mir glauben wird. Aber dennoch sind die Leute hier sehr positiv und freundlich. Hier ist eine ruhige Atmosphäre.

Neissen Zribi 

(Switzerland)

studies at Marburg University (Germany)

Ich bin Neissen Zribi und bin 23 Jahre alt. Ich bin in der Schweiz geboren und in Tunesien aufgewachsen. Zurzeit absolviere ich mein 3. Semester im Master DaF (Deutsch als Fremdsprache) in Marburg. Dies ist eine Studentenstadt in Hessen. Im September war ich mit meiner Kommilitonin im Rahmen eines DAAD-Stipendiums für einen Monat in Lettland, in Daugavpils, wo wir ein Praktikum an der Universität von Daugavpils absolviert haben. Wir haben hospitiert, unterrichtet und bei ein paar kulturelle Veranstaltungen mitgemacht wie beim Gedichtskontest und dem Goethe- Kinoabend. Während unser Aufenthalts in Lettland haben wir die Festung und Raines Haus in Daugavpils besucht und sind nach Riga gefahren. Dort haben wir die Altstadt, das Freiheitsdenkmal, die Rigaer Christi-Geburt Kathedrale und viele andere Sehenswürdigkeiten besichtigt. Es war sehr schön. Mir hat persönlich Riga besser als Daugavpils gefallen, da man in der Hauptstadt viel mehr unternehmen kann. Außerdem dauerte die Fahrt nach Riga sehr lang und es gab kein Klo im Zug. Daugavpils kam mir auch leer vor und mir fehlte es an Geschäften, wo man bummeln kann. Aber kalt war es Überall!  Sehr kalt!

Obwohl ich kein Russisch oder Lettisch spreche, konnte ich mich mit Englisch gut durchboxen. Und wenn es dennoch nicht geklappt hat, habe ich mich mit Händen und Füßen versucht zu verständigen. Jedoch war es beim Einkaufen nicht immer leicht, da die Produkte nur auf Russisch beschriftet sind. Die Menschen waren jedoch überall hilfsbereit.

Was ich den Ausländer vor der Reise nach Lettland empfehlen würde? Viel warme Kleidung und ein Deutsch-Russisches Wörterbuch inkl. Transkription mitzunehmen.  

Es esmu Neissena Zribi un man ir 23 gadi. Esmu dzimusi Šveicē un uzaugusi Tunisijā. Dotajā brīdī es absolvēju trešo DaF (Deutsch als Fremdsprache) magistrantūras semestri Marburgā. Tā ir studentu pilsēta Hesenē. Vācijas Akadēmiskās Apmaiņas Dienesta (vāc. DAAD) stipendijas ietvaros es ar savu studiju biedreni septembri pavadījām Latvijā, Daugavpilī, kur arī pabeidzām praksi Daugavpils Universitātē. Šeit mēs vērojām, mācījām un piedalījāmies tādos kultūras pasākumos kā dzejas konkurss un Gētes-Kino vakars. Uzturēšanās laikā Latvijā mēs apmeklējām cietoksni un Raiņa māju Daugavpilī un apciemojām Rīgu. Tur mēs apmeklējām Vecrīgu, Brīvības pieminekli, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli un daudzas citas apskates vietas. Tas bija ļoti skaisti. Personīgi man Rīga patika labāk nekā Daugavpils, jo tur ir vairāk brīvā laika pavadīšanas iespēju. Brauciens uz Rīgu bija ilgs, un vilcienā nebija pieejamas labierīcības iekārtas. Daugavpils man šķita tukša. Un man trūka veikalu, kuros varētu pastaigāties. Bet auksts bija visur! Ļoti auksts! 

Kaut gan es nerunāju krievu vai latviešu valodā, es varēju ļoti viegli tikt galā ar angļu valodas zināšanām. Ja kāds mani nesaprata, tad es mēģināju saprasties ar roku un kāju palīdzību. Tomēr iepirkšānās bija ne vienmēr vienkārša, jo veikalos produkti bija marķēti tikai krievu valodā. Bet cilvēki visur bija izpalīdzīgi.

Ko es ieteiktu ārzemniekiem pirms doties Latvijā? Ņemiet līdzi daudz siltu drēbju un vācu-krievu vārdnīcu ar transkripcijas funkciju.   

 Tulkoja: Anastasija Kosoņa, Sintija Sorokina (9.a)

I am Neissen Zribi and I am 23 years old. I was born in Switserland and grew up in Tunisia. Right now I am finishing my third Masterš degree term in Marburgh. It is a students' town in Hessen. Thanks to German Academic exchange programm scholarship (German DAAD) I amd my fellow students spent September in Latvia, Daugavpils, where we finished our practice in the Daugavpils University. Here we watched, learned and participated in such cultural events like poetry competition and Goethe - Cinema evening. During our stay in Latvia we visited fortress (Daugavpils fortess) and Rainis's house museum in Daugavpils (Berķenele) and also we visited Riga city. There we saw Old Riga, the Freedom Monument, Nativity Cathedral in Riga and many other sigseeing places.

It was really beautiful, Personnally I liked Riga better than Daugavpils because of greater variety to spend free time. A trip to Riga was long and there weren't any amnities in the train. I thought Daugavpils was empty. And there weren't enough shops for me to walk and see. But there was cold. Extreemly cold!

Transalted by Annija Abarone (12.a)

Меня зовут Нейссена Зриби и мне 23 года. Я родилась в Швейцарии и выросла в Тунисе. В данный момент я заканчиваю третий DaF (Deutch als Fremdsprache-немецкий как иностранный язык) семестр магистратуры в Марбурге. Это студенческий город в Тессене. В рамках стипендии Немецкой академической обменной биржи (нем. DAAD) я со своим коллегой в сентябре провели в Латвии, в Даугавпилсе, где и закончили практику в Даугавпилском университете. 

Здесь мы наблюдали, изучали и принимали участие в таких культурных мероприятиях как конкурс поэзии и ночь Гете-Кино. Во время пребывания в Латвии мы посетили замки и дом Райня в Даугавпилсе и посетили Ригу. Там мы побывали в старой Риги, посмотрели на памятник Свободы, собор Рождения Христова в Риге и многие другие достопримечательности. Это было очень красиво. Лично мне Рига нравится больше, чем Даугавпилс,потому что там больше

свободного время провождения. Дорога в Ригу была долгая и удобства в поезде доступны не были. Даугавпилс мне казался пустым. И мне не хватало магазинов, в которых можно походить. Но везде было холодно! Очень холодно!

   Хотя я не говорю по-русски или по-латышски, я могу очень легко освоить знания на английском языке. Если кто-то меня не понимает, то я стараюсь понять с помощью рук и ног. Однако покупки не всегда были простыми, потому что в магазине продукты

были на русском языке. Но везде помогали люди.

   Что я посоветую для иностранцев перед тем как поехать в Латвию? Берите с собой много тёплой одежды и немецко-русский словарь с функцией транскрипции.  

Переводилa: Юля Герасимова (12.а)

Raja Fkaier 

(Tunisia)

studies at Marburg University (Germany)

Mein Name ist Raja Fkaier. Ich bin 23 Jahre, besitze eine tunesische Staatsangehörigkeit und bin in Deutschland seit eineinhalb Jahren. Ich habe meinen Bachelor in Tunesien in der Fachrichtung Literatur, Landeskunde und deutsche Sprache absolviert und mache zurzeit den Master im Bereich DaF bzw. Deutsch als Fremdsprache an der Philips-Universität Marburg. Ich bin bereits im dritten Semester.

Der Masterstudiengang DaF bereitet auf den Beruf einer „Deutsch-als-Fremdsprache“-Lehrkraft für Erwachsene im In- und Ausland vor. Die Bewerbung für das Praktikum in Lettland war für mich eine gute Gelegenheit, den im DaF-Bereich erlernten Stoff anzuwenden.

Ich habe an der Daugavpils-Universität mein vierwöchiges Praktikum im Fach Deutsch zu Beginn des neuen Jahres 2017/2018 absolviert. Daher habe ich bei all den Studienjahren hospitiert und eigenen Unterricht geplant und durchgeführt. Somit habe ich einen guten Überblick über die unterschiedlichen Niveaus je nach Studienjahr bekommen. Ich habe an anderen Aktivitäten teilgenom-

men. Ich war z.B. in einem Kindergarten und habe dabei die Lehrerin beim Deutschunterricht für kleine Kinder geholfen. Ich war auch bei einer Exkursion zum Raini Haus gemeinsam mit SchülerInnen der 10. Klasse. Das war sehr interessant, was ich da erfuhren habe und ich hatte an diesem Tag viel Spaß gemacht. Außerdem war ich als Jury anwesend bei einem Wettbewerb an der Schule Daugavpils Vienibas pamatskola. Ich habe ebenfalls an dem Tag der Sprachen teilgenommen.

Das Praktikum in Lettland war für mich daher optimal, weil es eine gute Erfahrung sowohl für die persönliche als auch für die berufliche Entwicklung war. Das Kennenlernen einer fremden Kultur weitet den Erfahrungsschatz aus. Dieses Auslandspraktikum ist ebenso eine persönliche Erfahrung, während dessen ich gewusst habe, wie man vor Ort selbstständig und organisiert sein sollte. Durch die Hospitation und den Unterricht im Sprach- und Landeskundeunterricht während des Praktikums habe ich Erfahrungen gewonnen, die sich unter Umständen mein späteres Berufsziel konkretisieren.

Bei dem Wettbewerb an der Schule Daugavpils Vienibas pamatskola sollen Lerner verschiedener Klassen und aus verschiedenen Schulen Gedichte in deutscher Sprache Auswendiglernen und sie danach vor der Jury vortragen und ich war sehr positiv überrascht von der guten Aussprache der Teilnehmer. Sie waren total motiviert. Ich hätte mir gewünscht, dass ich auch ein Praktikum in einer Schule hatte.

Nach der ersten Woche des Praktikums hatte ich schon einen guten Überblick, konnte mich leicht zurechtfinden und kannte die Namen der Dozentinnen sowie die eigener Studierenden.

Die Lehrkräfte waren gleichermaßen sehr freundlich und hilfsbereit. Dies betrifft auch die Lehrerinnen, die mir an der Schule von oder im Kindegarten begegnet sind. Ich wurde von Ihnen ebenfalls sehr herzlich empfangen und sie ermöglichten mir jederzeit am Unterricht teilzunehmen.

Daugavpils war sehr schön, ganz grün und ganz ruhig. Ich war dort in der Festung. Das Problem war, dass es nicht zu viel zu unternehmen in Daugavpils gibt. Riga hingegen, die auch wunderschön war, ist lebendiger als Daugavpils und ich habe den Tag, den ich dort verbracht habe, genossen. 

Es sollte nicht außer Acht gelassen werden, dass die Menschen in Daugavpils immer nett und hilfsbereit zu mir waren, wenn ich Ihnen nach etwas gefragt habe auch, wenn es mit der Sprache problematisch war. Die Meisten sprechen kein Englisch und ich kann weder Russisch noch Lettisch. Das war schon für mich beim Einkaufen schwierig.

Ich habe aber trotzdem ein bisschen Russisch gelernt. Ich kann mich schon jetzt auf Russisch vorstellen und ich freue mich darauf.

Dass die Fahrt mit dem Zug von Daugavpils nach der Hauptstadt solange dauert d.h. 3 Stunden, war für mich anstrengend. Es gab auch drinnen keine Heizung, obwohl es extrem kalt war.

Zum Schluss würde ich den anderen Ausländern empfehlen, wenn sie sich in Lettland aufhalten werden, warme Kleidung mitzunehmen und ein zwei sprachiges Offlinewörterbuch (Russisch-Deutsch) hochzuladen.

Mans vārds ir Raja Fkaier. Man ir 23 gadi, man ir Tunisijas pilsonība un Vācijā esmu jau pusotru gadu. Tunisijā esmu ieguvusi bakalaura grādu literatūras, novadpētniecības un vācu valodas jomā, un dotajā brīdī Filipa Universitātē Marburgā es studēju DaF (Deutsch als Fremdsprache) maģistrantūru. Esmu jau trešajā semestrī.

DaF maģistrantūras programma sagatavo skolotāja profesijai jomā “Vācu valoda kā svešvaloda”, kas apmācīs pieaugušos gan Vācijā, gan ārzemēs. Prakse Latvijā deva man ļoti labu iespēju pielietot iegūtās zināšanas.

Daugavpils Universitātē es absolvēju četru nedēļu garo 2017./2018. gada praksi. Es hospitēju mācību priekšmetus dažādos studiju gados, kā arī izplānoju un novadīju savu stundu. Tādējādi es ieguvu diezgan labu priekšstatu par zināšanu līmeni katrā no studiju gadiem. Es piedalījos arī citās aktivitātēs. Piemēram, es biju bērnudārzā un palīdzēju skolotājai novadīt vācu valodas nodarbību maziem bērniem. Es biju arī ar 10. klases izglītojamajiem ekskursijā Raiņa mājā. Tas, ko es uzzināju, bija ļoti interesanti, un sagādāja man lielu prieku. Es biju arī uzaicināta par žūrijas dalībnieci vienā no pasākumiem Daugavpils

Vienības pamatskolā. Es pat piedalījos Eiropas valodu dienā. 

Praksi Latvijā novērtēju par diezgan optimālu, jo tā bija laba pieredze gan personīgai, gan profesionālai attīstībai. Svešas kultūras iepazīšana paplašina pieredzes plašumus. Šī prakse ārzemēs man arī ir personīgā pieredze, kuras laikā es uzzināju, kā būt patstāvīgai un organizētai.

Daugavpils Vienības pamatskolas rīkotajā Valodu dienas ietvaru pasākumā dažādu skolu un klašu izglītojamajiem žūrijas priekšā bija jāskaita dzejoļi vācu valodā, un es biju ļoti pozitīvi pārsteigta par dalībnieku labo izrunu. Viņi bija ļoti motivēti. Es vēlējos arī veikt praksi kādā skolā.

Pēc vienas nedēļas prakses man bija labs priekšstats – es varēju labi orientēties un zināju pasniedzēju un savu studentu vārdus. Pasniedzēji bija ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi. Tas attiecas arī uz skolotājiem, kurus es satiku skolā vai bērnudārzā. Es tiku sirsnīgi uzņemta, un viņi ļāva man apmeklēt nodarbības jebkurā laikā.

Daugavpils bija ļoti skaista, diezgan zaļa un klusa. Es biju cietoksnī. Diemžēl Daugavpilī nav daudz brīvā laika aktivitāšu. Turpretim Rīga, kura arī ir brīnišķīga, ir daudz dzīvīgāka nekā Daugavpils, un dienu,

ko es tur pavadīju, es tiešām izbaudīju.

Nevajadzētu arī atstāt bez uzmanības to, ka cilvēki Daugavpilī vienmēr bija jauki un izpalīdzīgi, kad es viņiem kaut ko lūdzu, kaut arī bija problemātiski ar valodu. Vairākums nerunā angliski, un es arī neprotu ne krievu, ne latviešu. Tāpēc man bija sarežģīti iepirkties.

Tomēr es iemācījos nedaudz krievu valodu. Tagad es māku stādīties priekšā un tas mani priecē.

Tas, ka ceļš ar vilcienu no Daugavpils līdz galvaspilsētai ilga 3 stundas, bija man pārsteidzoši. Iekšā nebija apkures, lai gan bija ļoti auksti.

Nobeigumā es vēlētos ieteikt citiem ārzemniekiem, kas plāno uzturēties Latvijā, ņemt līdzi siltu apģērbu un divvalodīgo (krievu-vācu) vārdnīcu.

Tulkoja: Ilze Maksimova (11.a)         

My name is Raja Fkaier. I'm 23 years old, my citizenship is Tunisian and I have been in Germany for one and a half years. I have earned my bachelors degree in literature, studies in local lore and german language, and at the moment in Philiphs Universitiy in Marburg I'm studying DaF (Deutsch als Fremdsprache) masters degree . I'm already in my thirdx semester.

DaF masters program prepares for the teaching profession ''German as a foreign language'' , which will teach adults in Germany and foreign countries. Practice in Latvia gave me a really good oppertunity to use my knowledge.

In Daugavpils University I finished my four week long 2017/2018 year practice. I observed subjects in different years of studying and also conducted my own lesson. In that way I obtained a very good impression about the level of knowladge in each of the study years. I also participated in different activities

For instance, I went to kindergarten and helped the teacher to lead the German language lesson for the kids. I also went to an ekscursion wit the 10th grade to Raiņa house. What I learned there was very interesting and gave me such joy. I was also invited as a member of the judges in one of the activities in Daugavpils Vienibas primary school. I even participated in European language days.

The practice in Latvia I rated as sufficiently optimal. because it was a good experiance both professional and personal devolvement. Learning a foreign culture expands your experiance. This practice in foreign language is a personal experiance for me too as in the duration I learned how to be independent and oragnised.

In the event devoted to the Language days organised by Daugavpils Vienibas elementary school, students from different schools and classes had to recite a poem in German in front of judges and I was very surprised by the contestants great pronunciation. They were very motivated. I also wanted to do practice in a school. After a week I had a great realisation. I could oriantate really well and also I knew the lecturers and students names by heart. The lecturers were very friendly and helpful. This also applies for the teachers which I met in school or preschool. I was taken up very sincerely and they allowed me to visit the lesson at any time.

Daugavpils was very beautiful, quite green and quiet. I visited the stronghold. Unfortunately there aren't a lot of free time activities in Daugavpils.

Whereas Riga, which is also wonderful, is livelier than Daugavpils, and the day that I spent there I really enjoyed. Also I shouldn't leave out of attention the fact that the people in Daugavpils were always friendly and helpful when I asked them for something, even if there were problems with the language. Mostly they don't speak English and I also don't know neither Russian or Latvian. That is why it was difficult for me to shop.

However I did learn a little Russian. Now I know how to introduce myself and I'm happy about that.

The fact that it takes 3 hours by train to get to the capital from Daugavpils was really surprising. On the train there was no heating even though it was very cold.

In conclusion I would like to advise other foreigners who are planning on visiting Latvia, take with you a pair of warm clothing and bilingual (Russian - German) dictionary.

Translated by Lāsma Akote (form 12)

Marie Steegmüller 

(Germany)

works in Riga

Hallo!

Ich heiße Marie Steegmüller und komme aus Speyer, einer kleinen Stadt in Rheinland-Pfalz. Ich lebe mit einem lettischen Mann zusammen und habe der Liebe wegen in Riga studiert. Seit September arbeite ich in einem deutschen Unternehmen am Standort in Riga.

           Ich habe sehr viel in Lettland gesehen und mir gefallen besonders die Städte Cesis und Kuldiga. Ich gehe aber auch gerne auf die verschiedenen Märkte, wie zum Beispiel den Kalnciema Markt, den Zentralmarkt oder auch die saisonalen Flohmärkte von Andele Mandele. Meine Besucher mögen besonders einen Spaziergang in Kipsala mit Sicht auf die Stadt und die zahlreichen Cafes.

           Lettlands Strände und Natur bringt alle ins Schwärmen und die dunklen Ecken der Stadt werden Stück für Stück renoviert.

     Anderen Ausländer würde ich empfehlen sich gut mit der Mentalität der Letten auseinanderzusetzen und Lettland immer mit dem Wissen zu betrachten, dass es kleines Land ist. Viele Dinge sind hier

anders geregelt und simpler als im eigenen, großen und ggfs. wohlhabenden Land. Ein paar Worte lettisch sind unverzichtbar, um den Letten ein Lächeln abzubringen.



Sveicināti!

Esmu Marie Steegmüller un nāku no Špeieres, mazas pilsētas Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Es dzīvoju kopā ar latviešu vīrieti un studēju Rīgā mīlestības dēļ. Kopš septembra es strādāju vienā vācu uzņēmumā Rīgā.

Latvijā esmu daudz ko redzējusi un īpaši man patīk pilsētas Cēsis un Kuldīga. Es labprāt arī eju dažādos tirgos, piemēram, Kalnciema tirgus, centrāltirgus vai arī sezonas Andeles Mandeles krāmu tirgi. Maniem viesiem īpaši patīk pastaigas Ķīpsalā ar skatu uz pilsētu un vairākām kafejnīcām.

Latvijas pludmales un daba sajūsmina visus un tumšie pilsētas stūri tiek renovēti soli pa solim.

Citiem ārzemniekiem es ieteiktu labi iepazīties ar latviešu mentalitāti un apskatīt Latviju jau ar priekšzināšanām, ka Latvija ir maza valsts. Daudzas lietas ir savādāk un vienkāršāk regulētas nekā savā lielajā un iespējams bagātajā valstī. Pāris vārdi latviski ir nepieciešami, lai likt latviešiem pasmaidīt.

 Tulkoja: Edvīns Kārkliņš (8.a)

Hello.

I am Marie Steegmuller and I come from Shpeir, it is a small town in Rhineland-Palatinate. . I live with a Latvian man and now I can say I am studying in Riga because love brought me here. Since September I have been working in a German company in Riga.

I have seen a lot in Latvia , especially I liked Cēsis and Kuldīga cities.. I like going to different market places , for instance, Kalnciems market, Riga Central market or seasonal Andele Mandele flee markets. My quests really enjoy woking in Ķīpsala because of wonderful city views and loads of cafes.

Latvian beaches and nature delight all of usand all dark city corners are being renovated step by step.

I would advise other foreignetrs to get to know Latvian mentality and to visit Latvia having already gained some preliminary knowledge, because Latvia is a small country.

Many things are differently and easier arranged in comparison to a bigger and probably richer country. Only a couple of words in Latvian are enough to know to make Latvians smile.



Translator: Jānis Soms (Form 12)

Antje Johanning-Radžienė 

(Germany)

works at Daugavpils University

Hallo,

mein Name ist Antje Johanning-Radžienė. Ich lebe mit meiner Familie seit Herbst 2013 in Daugavpils, da ich an der dortigen Universität als Lektorin des Deutschen Akademischen Austauschdienstes (DAAD) tätig bin. Ich bin promovierte Literaturwissenschaftlerin (Germanistik) und unterrichte sowohl Deutsch (Kommunikation, Grammatik, Phonetik) als auch Literaturgeschichte, -interpretation und Sprachwissenschaft. 

Zwischen 2006 und 2012 war ich ebenfalls für den DAAD in Kaunas, Litauen, tätig. Dort habe ich meinen Mann kennengelernt. Dass seit 2013 in Daugavpils unterrichte, ist vor allem der räumlichen Nähe zu Litauen geschuldet. Nach meiner Bewerbung konnte ich mir aussuchen, ob ich nach Tschechien oder Lettland gehen möchte. Beruflich hätte mich Tschechien mehr gereizt, schließlich hat aber mein Familiensinn gesiegt und vor allem die Hoffnung, dass meine Kinder zumindest die litauische Oma etwas häufiger sehen können werden.

Das sind mein Mann Andrius und meine Töchter Elisa

(fast 5) und Tabea (2).

In Lettland bin ich leider nicht sehr viel gereist, da ich ohnehin beruflich sehr viel reisen muss und Reise mit kleinen Kindern nicht ganz so einfach ist. In der Nähe von Liepaja habe ich allerdings 2012 meine Flitterwoche verbracht; beruflich muss ich regelmäßig nach Riga, und auch hier in Lettgallen habe ich schon einige Orte besucht, etwa Kraslava, Aglona, Rezekne oder Preili. Gerna machen wir Ausflüge nach Zarasai.

Ausflug nach Cervonka (Alt Sallensee)

Ich liebe insbesondere die lettische Landschaft, auch wenn mir die Winter zu lang sind. Sowohl im Bildungs- als auch im Gesundheitssystem sehe ich Verbesserungsmöglichkeiten. Für die Geburt meiner kleinen Tochter – meine große ist in Berlin zur Welt gekommen – habe ich mich ganz bewusst gegen die hiesigen Krankenhäuser entschieden und bin froh, dass Tabea in der Uniklinik in Kaunas geboren wurde. Generell kann ich mir aber gut vorstellen, an vielen Orten auf der Welt, insbesondere in Europa, zu leben. Wichtig ist, offen zu sein für Neues und Menschen als Individuen zu sehen. Das würde ich auch jedem raten, der hier in Lettland oder auch in anderen Ländern leben möchte.

Sveiki,

           Mans vārds ir Antje Johanning-Radžiene. Kopš 2013. gada rudens es ar savu ģimeni dzīvoju Daugavpilī, tā kā es darbojos par lektori vietējā universitātē Vācijas akadēmiskās Apmaiņas Dienesta (vāc. DAAD) programmas ietvaros. Man ir doktora grāds literatūrzinātnēs (ģermānistika), un es pasniedzu vācu valodu (komunikāciju, gramatiku, fonētiku), kā arī literatūras vēsturi, interpretāciju un valodniecību.

           Starp 2006. un 2012. gadu biju nodarbināta DAAD Kauņā, Lietuvā. Tur es iepazinos ar savu vīru. Tas, ka es kopš 2013. gada pasniedzu Daugavpilī, ir arī saistīts ar ģeogrāfisko tuvumu Lietuvai. Piesakoties, es varēju izvēlēties starp Čehiju un Latviju. Profesionāli mani vairāk vilināja Čehija, galu galā manas ģimenes vērtības guva priekšroku un arī cerība, ka mani bērni redzēs biežāk lietuviešu vecmāmiņu. 

Tie ir mans vīrs Andrius un manas meitas Elisa (gandrīz 5)

un Tabea (2)

Latvijā diemžēl esmu maz ceļojusi, tā kā man ir daudz jāceļo arī darba jautājumos un ceļošana ar maziem bērniem nav tik vienkārša. 2012. gadā Liepājas tuvumā es pavadīju savu medusmēnesi, kas ilga nedēļu; darba jautājumos es bieži braucu uz Rīgu un arī Latgalē esmu jau apmeklējusi dažas vietas – Krāslavu, Aglonu, Rēzekni un Preiļus. Mēs izbraucam arī labprāt uz Zarasiem. 

Izbrauciens uz Červonku (Vecsalienas muiža)

Īpaši man patīk Latvijas ainavas, kaut arī ziema man liekas par garu. Gan izglītības, gan medicīnas sistēmās es redzu uzlabošanas iespējas. Es pieņēmu lēmumu, ka mana mazā meita nepiedzims vietējā slimnīcā - mana vecākā ir dzimusi Berlīnē -, un esmu priecīga, ka Tabea nāca pasaulē Kauņas Universitātes klīnikā. Kopumā es varētu sevi iedomāties dzīvojam daudzās pasaules vietās, it īpaši Eiropā. Būtiski ir, būt atklātam jaunajam un uztvert cilvēkus kā personības. To es arī ieteiktu katram, kas vēlas dzīvot te, Latvijā, vai citās valstīs.

 Tulkoja: Alina Ivanova (11.a)  

“My Latvia” – Impressions of an Indo-German Historian and Teacher

Rajinder Singh

*Research Group: Physics Education and History of Science. University of Oldenburg, Germany. GTS2001, Haupt- und Realschule Syke, Ferdinand-Salfer-Str. 3, 28857 Syke, Germany. E-mail: [email protected]

Being an author of different articles in international journals and 20 books; I have been honoured by various scientific institutions at different times. To be invited to write “something” on the occasion of the 100th anniversary of Latvia, surpasses all the honours I received in my life. A few months ago, my teacher colleague, Eva Vovka, Shpogy Secondary School/Spogu Vidusskola, to whom I know from a European Union’s Comenius Project, invited me to write my views.

I am thankful to her and other members of the editorial team. It is quite “tricky” to write on a country, which you hardly know. Thus my impressions are entirely based on my contact with Eva Vovka, her teacher colleagues and students to them I met at various occasions. Apart from that I spent a week in Latvia, mainly Riga. Understandably my views about the country are limited. Still I take this opportunity to express my opinion as we are celebrating the 100th birth centenary of a great country.

Latvian Ambassadors - Teachers and Students

The first time I personally met Eva Vovka was in Silivri, Turkey in connection with initiating the Comenius Project, which is to be supported by the European Union. There were teachers from 11 different countries (Figure 1). Eva represented her school and country. It was impressive to see – how the local teachers as well as local politicians entertained us. Without their efforts we might not have had the project, because according to the rules, if the leading

country agrees to support the project, then and only then EU will gave money for other countries.

After our project was accepted by the EU; in November 2012 the first official meeting was held in Germany at GTS2001 School, Syke (for Latvian participants, see Figure 2 and Figure 3).

Figure 1: Participants of the first co-ordinating meeting in Silivri, Tukey. Back row: Selda Tilev (Turkey) Eva Vovka (Latvia). Middle row: Angelos Konstantinidis (Greece), Ioana Stancut (Romania), Jackie Ley (U.K.), Eelco Poeze (Holland). Front row: Dr. Rajinder Singh (Germany), Cemalettin Çetinkaya - Head Master Turgut Reis Primary School (Turkey), Joanna Szpak (Poland), Maria Rosaria Leonardi (Italy), Funda Erken (Turkey), Caryn Martinez (France). Luis Vaz (Portugal) missing in photograph.

It was aimed to know each other better. Each school gave a short introduction about his school and country. One of the presentations which impressed me most was from Latvia; as in the end her students loudly said. “We love Latvia.” Due to historical reasons, in particular, the Nazi Regime time, German students never do so.

Figure 2: Reception of Latvian Team my Dr. Rajinder Singh at the GTS 2001

Syke, Germany. Figure 3: Participants of Latvia in Germany.

Unfortunately, only 5-6 such meetings were possible. Thus, Latvian school did not get chance to host us. It is unfortunate that till today I did not get the chance to visit a Latvian school.

To work with Eva, her colleagues and students was a great experience. They truly represented their land and shown the best side of it. Their way of dealing with others reminds me of the “Twelve Golden Rules for Traveling Abroad”; which a German scholar Franz Thierfelder wrote for his countrymen. Just to quote one example - “Never forget: In Germany you are one German among millions; abroad you are the German whose words and acts will shape the image others have of your nation” (http://www.ifa.de/en/100-years-ifa/zwoelf-goldene-regeln.html). Eva Vovka’s group proved to be an excellent Ambassador of their country. My contacts continued, even after the project was over. However, the project evoked my interest to know more about Latvia. Unfortunately, my stay was just for a week, but long enough to see Riga and its surroundings.

A week in Riga

My views given are more or less that of a tourist. However, having some knowledge of German history and culture; I pretend to see things from historical point of view. Being a German not by birth, but by neutralisation, I feel free about my comments on Germans and Germans contact during the National Socialism, better known as, Nazi Period. Due to historical reasons, German cultural influences are to be seen in different parts of Riga, as is evident from Figure 4, documents in Medicine- and War Museum (detail below).

I visited “The Latvian War Museum”, which is located in the Powder Tower in the old part of the Riga city. The displayed documents and weapons cover long history of Latvian people; in particular, struggle of Latvians against the Bolsheviks and Germans.

Figure 4: Town Musicians from Bremen. Left: Bremen, Germany (Credit: http://drbacchus.com/the-bremen-town-musicians/). Right: Riga, Latvia. (Credit: Tripadviso.co.nz)

I was surprised to see many documents, in particular, newspapers and letters, which were in German. One particular document, which remained in my memory is: A call to the local people by Nazi Authorities to join the German army.

“The Pauls Stradins museum of the history of medicine” is one of three biggest museums in the world as far as the history of medicine is concerned. It is a multi-storey building. It covers the history of medicine from medieval to 20th century. Many of the displayed documents and instruments had German origin.

Riga Technical University is one of the oldest technical Universities in Baltic Countries. I was interested to know, whether there is any collection of scientific instruments. Only at 2-3 places I found a few components, which were related to aviation. Later, I came to know that Riga has Aviation- and Motor Museum. Huge modern Freedom Monument and beautiful Garden almost in the middle of the city, do not escape tourists’ attention.

Like other typical tourists I also visited “Farmer-Market”. It was interesting to see local vegetables, fruits, various kind of drinks and dishes. Understandably, we also visited Beach.

Our taxi-driver told us that most of the huge villas around this area belong to Russian businessmen, who come there to live for a short time. Other event which left lifelong impression on me was a festival. Peoples from different parts of Latvia came with flowers. Each group had different types of clothings. Each group danced. Various types of clothing and dancing seemed to representing various Latvian groups. This procession went for the whole day.

One day I decided to visit the neighbouring country Estonia. What fascinated me was, not comfortable bus, but access to internet. This was not the case in Germany in those days. According to the newspaper “The Atlantic Daily” of March 31, 2011, Latvia was on the 2nd place, whereas the U.S.A. on 30th, as far as the speed of internet is concerned.

During my visit I was accompanied by my wife, who is German by birth. What surprised me most in Riga was that in the city most of the people speak Latvian, Russian, English and German.

To see an Indian restaurant in the center of the city was another positive surprise. To close with this section, I would like to tell an episode regarding the beauty of Latvian women. On the very first day, it struck me that almost all Latvian women and girls are slim, in contrast to Germans. While drinking tea with my wife in a restaurant I told this to her. She was not very pleased with my comment. Shortly after that a group of 4-5 women was coming in our direction to have drinks. My wife teased me: “Here are coming your slim and pretty Latvian women.” They ordered their drinks and usual started talking loudly in German language. From their conversation it was evident that they were German tourists. My wife had nothing to say about my observation.

Latvia and its International Writers

Personally, I know mainly historians of science world-wide. However, I am of the opinion that authors of a nation represent the intellectual side. As I do not have time to do research; I asked my friend Dr. Amrit Mehta, to write a few worlds. Mehta is an Editor-in-Chief of the journal “Saar Sansaar”, as well as author of more than 50 books. His field of specialisation is the translation of original German literature into Hindi. He was personally in Latvia. His observation: “The Latvian and Lithuanian are the most conservative Indo-European languages, which means they are the nearest to Sanskrit as compared to any other European language.” He wrote:

“I was in Riga for one day, and this day I spent in the Latvian literature center discussing with authors and certain officials concerned with the promotion of Latvian literature. In fact, I had very productive discussions with the people there, and chalked out a plan for translating

Latvian literary works in Indian languages and publish them in India. About this there was a news with our photograph in the newspapers.”

"Also I met a few authors there, but one, Inga Zoulde, was very kind and friendly, and also a good writer. Nora Ikstena is the most celebrated author, and has been crowned with several international and national literary awards. Apart from Nora and Inga there are some other good and famous writers like Ansalves Eglitis, Regina Ezera, Zigmunds Skujins, Arno Zundze, Andris Kolbergs, Aldis Bukss and Daina Tabuna.”

From my visit what I understood was that Latvia and its authors play important role at the international level.

At the occasion of 100th anniversary, I (Dr. Rajinder Singh) wish the best to the land and its people.

“Mana Latvija” – Indu- vācu vēsturnieka un skolotāja iespaidi

Rajinder Singh

Tā kā es esmu autors dažādiem rakstiem starptautiskajos žurnālos un 20 grāmatām, es esmu bijis cienījams daudzos zinātniskajos institūtos. Es saņēmu lūgumu uzrakstīt “kaut ko” par godu Latvijas simtgades svinībām, kas pārspēja visus visus manā dzīvē iegūtos apbalvojumus. Pirms dažiem mēnešiem mana kolēģe - skolotāja Eva Vovka (Špoģu vidusskola), kuru es zinu pateicoties Eiropas Savienības Comenius projektam, aicināja izteikt savu viedokli par Latviju. Es esmu ļoti pateicīgs viņai un visiem projektā iesaistītajiem.

Ir diezgan grūti rakstīt par valsti, kuru īsti labi nezini, tādējādi mani iespaidi balstās galvenokārt uz maniem kontaktiem ar Evu, viņas kolēģiem un viņu skolēniem, kurus esmu saticis apmaiņas programmas ietvaros.

Turklāt, es pavadīju nedēļu Latvijā, galvenokārt Rīgā, protams, mans viedoklis par šo valsti ir ierobežots, bet es izmantoju šo iespēju, lai izteiktu savu viedokli par šo lielisko valsti, par godu tās simtgadei.

Latvijas vēstnieki – skolotāji un skolēni

 Es pirmo reizi , personīgi, satiku skolotāju Evu Turcijas pilsētā Silivri, kad tika uzsākts Comenius projekts, kuru atbalstīja Eiropas Savienība. Tur piedalījās skolotāji no 11 dažādām valstīm, arī Eva Vovka, kura pārstāvēja savu skolu un valsti. Tas bija iespaidīgi, kā vietējās skolas skolotāji un politiķi izklaidēja mūs. 

Bez viņu pūlēm mums varētu arī nebūt šī projekta, jo saskaņā ar noteikumiem, ja vadošā valsts piekrīt atbalstīt projektu, tad un tikai tad ES dos naudu citām valstīm projekta pilnveidošanai.

 Pēc tam, kad mūsu projekts tika pieņemts ES; pirmā tikšanās notika Vācijā GTS2001 skolā, Syke.

(Nīderlande). Pirmā rinda: Dr. Rajinder Singh (Vācija), Cemalettin Çetinkaya - Turgut Reis Primary Skolas direktors (Turcija), Joanna Szpak (Polija), Maria Rosaria Leonardi (Itālija), Funda Erken (Turcija), Caryn Martinez (Francija). Luis Vaz (Portugāle) nav fotogrāfijā.

1.attēls: Pirmā koordinatoru tiksānās vizīte Silivri, Turcija. Aizmugurējā rindā: Selda Tilev (Turcija) Eva Vovka (Latvija). Vidējā rindā: Angelos Konstantinidis (Grieķija), Ioana Stancut (Rumānija), Jackie Ley (Apvienotā Karaliste), Eelco Poeze

2.attēls: Latvijas pārstāvji ar Dr. Rajinder

Singh skolā GTS 2001 Syke, Vācija. 3. attēls: Latvijas pārstāvji prezentē valsti.

Tās mērķis bija uzzināt vienam otru labāk. Katra skola sniedza īsu ievadu par savu skolu un valsti. Viena no manis iespaidīgākajām prezentācijām bija no Latvijas, tās noslēgumā skolēni skaļi teica: "Mēs mīlam Latviju". Vēsturisku iemeslu dēļ it īpaši nacistu režīma laikā, Vācijas studenti tā nekad nesaka.

 Diemžēl, bija iespējamas tikai 5-6 tikšanās, tādējādi latviešu skolai nebija iespējas uzņemt mūs. Diemžēl, līdz pat šai dienai man nav bijusi iespēja apmeklēt kādu latviešu skolu.

 Strādājot ar Evu, viņas kolēģiem un skolēniem, es ieguvu lielisku pieredzi – viņi patiesi pārstāvēja savu dzimteni, parādot to no vislabākās puses! Viņu veids, kā viņi sadarbojās ar citiem, atgādināja man par "Divpadsmit zelta noteikumiem ceļošanai uz ārzemēm", ko vācu zinātnieks Frants Thierfelder rakstīja saviem tautiešiem.

Citēšu vienu piemēru: “Nekad neaizmirstiet: Vācijā Jūs esat viens no miljona; ārzemēs Jūs esat viens vācietis, kura vārdi un rīcības veidos priekštatu par Jūsu tautu!” (http://www.ifa.de/en/100-years-ifa/zwoelfgoldene-regeln.html).

 Evas Vovkas grupa izrādījās lieliski savas valsts vēstnieki, mani kontakti ar viņiem turpinās arī pat pēc projekta beigām. Tomēr, šis projekts izraisīja vēl lielāku intresi uzzināt vairāk par Latviju. Diemžēl, mana uzturēšanās šajā valstī ilga tikai nedēļu, bet tas bija pietiekami ilgi, lai redzētu Rīgu un tās apkaimi.

Nedēļa Rīgā

 Mani redzējumi vairāk vai mazāk ir saistīti ar tūrismu, tomēr, tā kā man ir Vācijas vēstures un kultūras zināšanas, es saskatīju lietas no vēsturiskās puses. Es esmu vācietis nevis pēc dzimšanas, bet pēc naturalizēts, es jūtos brīvi izsakot manus komentāros par vāciešiem un vācu saziņu valsts Sociālisma laikā, labāk pazīstams kā nacistu periods. Vēsturisku iemeslu dēļ vācu kultūras izpausmes ir saskatāmas mūsdienās dažādās Rīgas teritorijas daļās.

 Es apmeklēju "Latvijas kara muzeju", kas atrodas Pulvertornī, Rīgas vecājā daļā. Parādītie dokumenti un ieroči ir ilga Latvijas tautas vēsture, jo īpaši latviešu cīņa pret Boļševikiem un vāciešiem. Es biju pārsteigts redzēt daudzus dokumentus, jo īpaši laikrakstus un vēstules, kas bija vācu valodā. Viens konkrēts dokuments, kas palika manā atmiņā: aicinājums vietējiem iedzīvotājiem, kuru veic nacistiskās iestādes, pievienoties Vācijas armijai.

4.attēls: Brēmenes Muzikanti . Pa kreisi: Brēmene, Vācija (Credit: http://drbacchus.com/the-bremen-town-musicians/). Pa labi: Rīga, Latvija. (Credit: Tripadviso.co.nz)

"Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs" ir viens no trim lielākajiem muzejiem pasaulē, ciktāl tas attiecas uz medicīnas vēsturi. Tas ir daudzstāvu ēka. Tas aptver medicīnas vēsturi no viduslaikiem līdz 20. gadsimtam. Daudzi no redzamajiem dokumentiem un ierīcēm bija vācu izcelsmes.

 Rīgas Tehniskā Universitāte ir viena no vecākajām tehniskajām universitātēm Baltijas valstīs. Es biju ieinteresēts uzzināt, vai tur ir kāda zinātnisko instrumentu kolekcija. Tikai 2 – 3 vietās es biju atradis dažas sastāvdaļas, kas bija saistītas ar aviāciju. Vēlāk es uzzināju, ka Rīgā ir Aviācijas un Motormuzejs. Milzīgs mūsdienu Brīvības piemineklis un skaists dārzs gandrīz pilsētas vidū, pievērš tūristu uzmanību.

  Tāpat kā citi tipiski tūristi es arī apmeklēju "Lauksaimniecības tirgu". Bija interesanti redzēt vietējos dārzeņus, augļus, dažādus dzērienus un ēdienus.  

Saprotams, ka mēs arī apmeklējām pludmali. Mūsu taksometra vadītājs mums teica, ka lielākā daļa milzīgo villu apkārt šajā teritorijā pieder krievu uzņēmējiem, kuri uz turieni ierodas uz īsu laika sprīdi.

 Cits notikums, kas atstāja mūža iespaidu uz mani, bija festivāls (Dziesmu un Deju svētki). Cilvēki no dažādām Latvijas malām nāca ar ziediem. Katrai grupai bija dažādi apģērbi (tautastērpi).  Katra grupa dejoja. Izskatījās, ka dažādi apģērbu un deju veidi pārstāv dažādas latviešu grupas. Šis gājiens ilga visu dienu. 

 Kādu dienu es nolēmu apmeklēt kaimiņvalsti Igauniju. Kas mani pārsteidza, nevis  ērtie autobusi, bet gan internets, Vācijā gan tā. Saskaņā ar laikraksta "The Atlantic Daily" no 2011. gada 31. marta Latvija bija 2. vietā pasaulē, bet ASV - 30.vietā, kā valsts ar ātrāko interneta ātrumu.

 Manas vizītes laikā man kompāniju sastādīja mana sieva, kas ir dzimusi vāciete. Kas visvairāk pārsteidza mani Rīgā, ir tas ,ka pilsētā lielākā daļa cilvēku runā latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Vēl viens pozitīvs pārsteigums bija redzēt indiešu restorānu pilsētas centrā.

 Lai pabeigtu šo sadaļu, es vēlos pastāstīt nelielu epizodi par latviešu sieviešu skaistumu. Pirmajā dienā mani pārsteidza tas, ka gandrīz visas latviešu sievietes un meitenes ir slaidas, pretēji vācietēm. Dzerot tēju ar manu sievu restorānā, es viņai to pateicu - viņa nebija ļoti apmierināta ar manu komentāru. Īsi pēc tam 4-5 sieviešu grupa nāca mūsu virzienā, lai iegādātos dzērienu. Mana sieva ķircināja  mani: "Šeit nāk tavas slaidās  un skaistās latviešu sievietes." Viņas pasūtīja savus dzērienus un  kā parasti sāka runāt skaļi vācu valodā. No viņu sarunas bija acīmredzami, ka viņas bija vācu tūristes. Manai sievai nebija ko teikt par manu novērojumu.

Latvija un tās starptautiskie rakstnieki

 Es zinu zinātnes vēsturniekus visā pasaulē. Tomēr, es uzskatu, ka nācijas/ valsts autori parāda valsts intelektuālo pusi. Tā kā man nav daudz laika pētījumu veikšanai, es palūdzu savu draugu Dr. Amrit Mehta, lai viņš uzraksta tos dažus vārdus pētījumam. Mehta ir žurnāla "Saar Sansaar" redaktors, kā arī vairāk kā 50 grāmatu autors. Viņa specializācija ir tulkojums no vācu literatūras hindu valodā. Viņš pats personīgi bija Latvijā. Viņa novērojums: "Latviešu un lietuviešu valodas ir konservatīvākās Indoeiropiešu valodas, kas nozīmē, ka tās ir tuvākās Sanskritu valodai, salīdzinot ar citām Eiropas valodām. "Viņš raksta:

"Es biju Rīgā vienu dienu, un šo dienu es pavadīju latviešu literatūras centrā runājot ar autoriem un dažiem ierēdņiem, kuri saistīti ar latviešu literatūras popularizēšanu.

Patiesībā, man bija ļoti produktīvas diskusijas ar tur dzīvojošajiem ļaudīm, kā arī izstrādāts plāns latviešu literārās literatūras tulkošanai indiešu valodā un publicēšanai Indijā. Par to bija ziņas ar mūsu fotogrāfiju laikrakstos. "

Arī:

"Es satiku dažus autorus, bet viena, Inga Zoulde, bija ļoti laipna un draudzīga, kā arī laba rakstniece. Nora Ikstena ir visvairāk apbalvotākā autore, viņa ir vainagojies ar vairākām starptautiskām un nacionālām literārām balvām.

Bez Noras un Ingas ir arī daži citi labi un slaveni rakstnieki kā ,

piemēram, Anšlavs Eglītis, Regīna Ezera, Zigmunds Skujiņš,

Andris Kolbergs, Aldis Bukss un Daina Tabuna. "

 No savas vizītes es sapratu, ka Latvijai un tās autoriem ir svarīga nozīmīga loma starptautiskā līmenī.

 Par  godu 100 gadu jubilejai, es (Dr. Rajinder Singh) vēlu vislabāko šai zemei un tās cilvēkiem!!!